История> 1941-1944 | ācu
okupācijas laikā Latvijā tika noslepkavoti apmēram
85 000 ebreju, 35 000 no tiem – Daugavpilī.
1941. gada 26. jūnijā ieņēmuši Daugavpili, fašisti
uzsāka ebreju iedzīvotāju iznīcināšanu. Ebrejus sadzina
Plāna sinagogā, pēc tam nosūtīja uz cietumu, no turienes
viņi vairs neatgriezās. Ebrejiem tika liegtas visas
pilsoņu tiesības: viņiem tika aizliegts braukt sabiedriskajā
transportā, izmantot sabiedriskās pirtis, staigāt
pa trotuāriem, pastaigāties parkos, nodarboties ar
medicīnu utt.
1941. gada 15. jūlijā okupācijas vara izdeva rīkojumu
visiem vietējiem Daugavpils un Grīvas ebrejiem pārcelties
uz dzīvi cietokšņa priekštilta nocietinājumā, kur
tika izveidots Ebreju geto. Drīz vien geto tika sadzīti
tūkstošiem ebreju no Krāslavas, Višķiem, Dagdas un
citām Latgales apdzīvotajām vietām, kā arī ebreju
tautības bēgļi, kuri ieradās Daugavpilī kara pirmajās
dienās no Lietuvas.
Geto tika rūpīgi apsargāts, teritorijas iekšpusē izvietota
policistu vienība, biezās akmens sienas izslēdza bēgšanas
iespēju.

Daugavpils ebreju geto.
Izdzīvojušais geto gūsteknis Semjons Špungins
atceras, ka geto telpās bija ļoti tumšs, netīrs
un auksts: ēka bija celta no akmens, logos nebija
stiklu. Vācieši izsniedza gūstekņiem dienā 125 gramus
maizes un ūdeņainu kāpostu zupu. Gandrīz katru dienu
notika “šķirošana”: gūstekņus dalīja divās grupās
- vienus nosūtīja darbā, otrus – nošāva. Masveida
nošaušanas tika rīkotas Poguļankas mežā. Saskaņā
ar slepeno atskaiti “Operatīvās grupas Nr. 3 kopsavilkums
par laika posmā līdz 1941. gada 1. decembrim veiktajām
eksekūcijām”, kuru parakstījis standartenfīrers
Jegers, no 1941. gada 13. jūlija līdz 21. augustam
Daugavpilī iznīcināti 9012 ebreji.
Viena no daudzskaitlīgākajām un asiņainākajām “akcijām”
notika 1941. gada 9. novembrī. It kā, lai pārvietotu
uz citu nometni, cilvēkus nostādīja garās kolonnās,
aizveda uz mežu un nošāva. Šīs operācijas rezultātā
tik likvidēti 11 034 cilvēki. Pēc šīs asiņainās
izrēķināšanās geto palika 962 iemītnieki, kuri,
spriežot pēc “Drošības policijas operatīvās “A”
grupas un SD atskaites” “esot labi speciālisti un
pašlaik vēl nepieciešami saimniecības uzturēšanai”.
Tikai vienas dienas laikā (1942. gada 1. maijā)
aizgāja bojā 500 cilvēku, tai skaitā 200 bērnu.
Pēc geto likvidēšanas atlikušos gūstekņus pārcēla
uz dzīvi viņu darba vietās, galvenokārt cietokšņa
teritorijā.
1944. gada 27. jūlijā 2. Baltijas frontes karaspēks
atbrīvoja Daugavpili no fašistiem.
Laikā no 1944. gada 26. novembra līdz 1. decembrim
pilsētā darbojās “Speciālā valsts komisija vācu
fašistisko iebrucēju un viņu atbalstītāju veikto
ļaundarību noteikšanai un izmeklēšanai”, kura konstatēja,
ka no pirmskara periodā Daugavpilī dzīvojušajiem
30 000 ebrejiem brīnumainā kārtā palikuši dzīvi
400 cilvēki.
Viens no šīs komisijas locekļiem, pareizticīgo draudzes
vadītājs Zalivskis, rakstīja pilsētas avīzē: “Zvērības,
ko vācieši veica Poguļankā, pārspēj viduslaiku inkvizīciju”.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada
19. septembra Deklarācijā teikts: “ Latvijas tautas
vārdā Latvijas Republikas Augstākā Padome pasludina,
ka tā bez ierunām nosoda hitleriskās okupācijas
gados Latvijā realizēto genocīdu pret ebreju tautu...”
1960. gadā Poguļankā tika izveidots fašisma upuru
memoriāls.
1989. gada vasarā Poguļankas mežā tika atrakts
grāvis ar nošauto ebreju mirstīgajām atliekām. Viņu
pīšļus 25 zārkos pārapbedīja memoriāla teritorijā.
Neviens nezina, cik tādu kapavietu atrodas Poguļankas
mežā, kuru fašisti pārvērta par nāves poligonu.
1991. gadā Poguļankas mežā tika atklāts Daugavpils
geto un ebreju tautas genocīda upuru piemiņas memoriāls
(autors. O. Marinoha).
 | |
|
|
21 January 2021 8 Шват 5781 Время шабатаОсталось 1 день.
Зажигание свечей - 22 January 17:10
Шабат заканчивается - 23 January 18:30
Ближайшая датаЧетверг 01 January 1970 15 Шват 5781 Ту бэШват
Поддержите наш сайт, кликните по ссылкам
Developed by: KosherDev.com
|
|