РУ LV EN יד

          

Поиск по сайту

Pages: <<:1:2:3:4:5:6:7:8:9:10:11:12:13:14:>>
Pagājušajā nedēļā Daugavpilī iznāca grāmata "Holokausts Latgalē", kas vēstī par Austrumlatvijas ebreju traģēdiju otrā pasaules kara laikā. Tas ir no viens sarežģītākajiem XX gadsimta vēstures aspektiem, kurā kopā savijas nosodījums un skumjas. "Holokausts Latgalē" jau ir piektais izdevums, kas iznācis ar Daugavpils ebreju kopienas atbalstu.
"Par to ir grūti domāt, to ir smagi lasīt, taču tā bija. Es nespēju saprast, kā varēja notikt tas, kam veltīts šis izdevums," grāmatas prezentācijā teica Daugavpils ebreju kopienas valdes priekšsēdētāja Sofja Mejerova. Autori un redkolēģijas locekļi pauda vienotu uzskatu, ka šādu grāmatu ir grūti rakstīt. Un ne tikai tāpēc, ka jāraksta par sāpēm un pārņem šausmas, minot faktus, bet arī tāpēc, ka toreizējo notikumu liecinieku Latgalē gandrīz vairs nav, bet palikušie ne vienmēr vēlas runāt. Dažu darbu pamatā ir t.s. mutiskā vēsture -- darbietilpīga, specifiska izpētes darbības joma. Dažādi autori materiālus vākuši vairākus gadus. Avoti, ar kuriem strādāja pētnieki, sakārtoti pēc rakstura: upuru dienasgrāmatas, arhīvu ziņas, okupācijas prese.

Izdevuma autoru kolektīvs ir starptautisks (Latvija un Izraēla) un profesionāls. Visi pētnieki ir diplomēti vēsturnieki, pieci no viņiem savulaik absolvējuši Daugavpils Universitāti, bet trīs strādā par pasniedzējiem. Viens no autoriem, profesors Josifs Šteimans teica, ka grāmatu veidojis daudznacionāls redakcijas kolektīvs. Tādējādi par holokausta problēmām savu viedokli pauduši ne tikai ebreji. Jāatzīmē, ka svarīgākās lappuses grāmatā veltītas glābējiem, kuri kara gados slēpa ebrejus no nacistiem un vietējiem to atbalstītājiem.



Vispirms jautājums: kurš Daugavpilī dzimušais atzīts par vienu no diženākajiem XX gadsimta māksliniekiem? Pateikšu priekšā -- viena no viņa gleznām pārdota par 27 miljoniem dolāru. Vēl kāds fakts: mākslinieks strādājis ASV, Ņujorkā. Vienalga nezināt? Jūs neesat vienīgais. No desmit aptaujātajiem Daugavpils iedzīvotājiem (jautājums tika uzdots tikai cilvēkiem ar augstāko izglītību) -- neviens nespēja nosaukt šo pasaulē pazīstamo vārdu. Tikai simts gadus pēc piedzimšanas Marks Rotko atgriezies savā dzimtajā pilsētā.
No Šosejas ielas uz Brodveju

1913. gadā Liepājas ostā pacēla enkuru tvaikonis "Cars". Starp citiem emigrantiem uz klāja stāvēja arī desmitgadīgs zēns no Dvinskas Markuss Rotkovičs. Viņa māte jau kuro reizi strīdējās ar savu vīru. -- Ko mēs darīsim tai Amerikā? Vecākie bērni jau pieauguši, Soņai ir sava prakse, Markuss mācās. Ja nepatīk Dvinskā, varējām pārcelties uz guberņas pilsētu Vitebsku, arī tur puse iedzīvotāju ir ebreji. Taču nē, jāpamet dzimtās vietas un jādodas pāri okeānam. Ko mēs esam tur pazaudējuši, ko mēs tur atradīsim?



Kopš 19. februāra Daugavpils universitātes vecajā korpusā 215. auditorijas foajē skatāma izstāde "Latvijas Ebreju kopiena -- vēsture, traģēdija, atdzimšana", kuru sagatavojusi Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar ASV vēstniecības Latvijā Demokrātijas fondu, muzeju "Ebreji Latvijā" un Latvijas vēstures institūtu. Pārvadājamās planšetēs (aprīlī izstāde būs skatāma Izraēlā) apkopota ebreju kopienas vēsture Latvijā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Izstādes atklāšanā piedalījās valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda, Latvijas vēstures skolotāju asociācijas pārstāve Ieva Gundare, DU rektors Jānis Pokulis, vēsturnieki Josifs Šteimanis un Boriss Volkovičs.

Antonijs Zunda LL pastāstīja, ka par holokaustu līdz pagājušā gadsimta 90. gadiem Latvijā nerunāja. Latvija izteikusi vēlmi kļūt par ES un NATO dalībvalsti, līdz ar to tai vajadzētu sabiedrību iepazīstināt ar sarežģītiem 20. gadsimta notikumiem.



17 Октябрь 2017
27 Тишрей 5778


Время шабата

Осталось 3 дня.

    Зажигание свечей
  • 20 Октябрь 17:44
    Шабат заканчивается
  • 21 Октябрь 18:59

Ближайшая дата
Среда
13 Декабрь 2017
25 Кислев 5778
Ханука I

Поддержите наш сайт, кликните по ссылкам

Developed by: KosherDev.com


Sinagoga
Cietokšņa iela 38,
Daugavpils, LV-5400
Latvija

В память о нашем любимом муже, отце и дедушке
Льве Эльевиче (Хайм Арье-Лейб бен Элья) Бешкине
родился 17 Марта (23 Адара) 1955 года
умер 15 Июня (19 Сивана) 2006 года