Kopš 19. februāra Daugavpils universitātes vecajā korpusā 215.
auditorijas foajē skatāma izstāde "Latvijas Ebreju kopiena
-- vēsture, traģēdija, atdzimšana",
kuru sagatavojusi Latvijas Ārlietu ministrija
sadarbībā ar ASV vēstniecības Latvijā Demokrātijas fondu, muzeju
"Ebreji Latvijā" un Latvijas vēstures institūtu. Pārvadājamās
planšetēs (aprīlī izstāde būs skatāma Izraēlā) apkopota ebreju
kopienas vēsture Latvijā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Izstādes atklāšanā piedalījās valsts prezidentes padomnieks
vēstures jautājumos Antonijs Zunda, Latvijas vēstures skolotāju
asociācijas pārstāve Ieva Gundare, DU rektors Jānis Pokulis,
vēsturnieki Josifs Šteimanis un Boriss Volkovičs.
Antonijs Zunda LL pastāstīja, ka par holokaustu līdz pagājušā
gadsimta 90. gadiem Latvijā nerunāja. Latvija izteikusi vēlmi kļūt par ES
un NATO dalībvalsti, līdz ar to tai vajadzētu
sabiedrību iepazīstināt ar sarežģītiem 20. gadsimta
notikumiem.
"Otrs iemesls, kāpēc
pievērsāmies holokaustam -- padomju laikā nepētāmās tēmas bija ebreju
iznīcināšana Otrajā pasaules karā Latvijā.
Cilvēkiem šeit
grūti pieņemt, ka ne tikai nacistiskās Vācijas
armija, bet arī daļa Latvijas iedzīvotāju saistīta ar
holokausta problēmām. 1998. gadā tika izveidota Latvijas
vēstures komisija, kurā strāda Latvijas un ārzemju vēsturnieki,"
pastāstīja A. Zunda.
Latvieši nacisma periodā piedalījās ne tikai ebreju iznīcināšanā
(darbojās Arāja komanda), bet arī ebreju glābšanā (izglābti 400
-- 450 ebreji), uzsvēra vēsturnieks. Izstāde, piemēram,
stāsta par Žani Lipki, kurš glābis
ebrejus bez diplomāta mandāta un riskējot ar savu dzīvību.
